Atzīmējot Eiropas Savienības paplašināšanās un jauniešu līdzdalības veicināšanas 20. gadadienu Latvijā No mūsu locekļiem 2024. gada 1. maijā mēs atzīmējām Eiropas Savienības lielākās paplašināšanās 20. gadadienu. Pirms divdesmit gadiem, 2004. gada 1. maijā, Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas pilsoņi kļuva par Eiropas Savienības pilsoņiem, atzīmējot Eiropas Savienības lielāko paplašināšanos. Nakts laikā Eiropas Savienība kļuva par lielāku politisku, ekonomisku un kultūras vienību, kas stiepjās no Tallinas līdz Lisabonai, no Valletas līdz Stokholmai un no Dublinas līdz Nikosijai. Demokrātija ir vērtīga un svarīga ne tikai mums šodien, bet arī nākamajām paaudzēm. Mums nekad nevajadzētu uzskatīt demokrātiju par pašsaprotamu. Eiropa vēlas pieņemt atšķirības, vienlaikus nodrošinot iespēju vienlīdzību. Jaunieši ir nozīmīgs cilvēkresursu avots attīstībai un galvenie sociālo pārmaiņu, ekonomiskās izaugsmes, miera veidošanas un tehnoloģisko inovāciju veicinātāji. Bieži tiek teikts: “Jaunatne ir mūsu nākotne”. Šis paziņojums rada arī jautājumu “Kas pašlaik veido un ietekmē nākotni?” Ja raugās no politiskā viedokļa, jauniešu īpatsvars politikā visā pasaulē ir diezgan zems. Līdzdalība ir cilvēktiesību pamatprincips un demokrātiskas sabiedrības pamatnosacījums. To nevar attiecināt tikai uz balsstiesībām, bet tajā jāiekļauj arī visi lēmumu pieņemšanas procesu aspekti un līmeņi. Līdzdalība ir pamattiesības un viens no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pamatprincipiem, kas ir atkārtoti uzsvērts daudzās citās konvencijās un deklarācijās un ir nesaraujami saistīts ar dzīves kvalitāti, veselību un labklājību. Kad katrs no mums izmanto savas tiesības piedalīties un balsot, mēs ne tikai ievēlējam pārstāvjus, kuri pieņems tiesību aktus, kas ietekmēs ikvienu, bet arī piedalāmies Eiropas demokrātijas nākotnes veidošanā. Jaunieši ir svarīgi inovācijas virzītājspēki, pārmaiņu veicinātāji un politikas procesu dalībnieki. Jaunieši var radīt inovatīvus risinājumus, brīvprātīgi atbalstīt cilvēkus neaizsargātās situācijās un veidot noturību. Paplašināšanās ir radījusi vairāk iespēju pilsoņiem no visām dalībvalstīm studēt un strādāt visā Eiropas Savienībā. Kopš 2004. gada programmā “Erasmus+” ir piedalījušies vairāk nekā 2,7 miljoni jauniešu no 10 jaunajām valstīm. Bērni un jaunieši no visneaizsargātākajām grupām, jo īpaši tie, kuriem nedēļas un mēnešus jāpavada sociālās un veselības aprūpes iestādēs, saskaras ar lielām sociālām, ekonomiskām un pilsoniskām atšķirībām salīdzinājumā ar viņu kolēģiem. Bērniem un jauniešiem ar garīgiem un fiziskiem ierobežojumiem ir tiesības pilnībā un efektīvi piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi. Tajā pašā laikā viņi ir viena no atstumtākajām sabiedrības grupām, un pat parastos apstākļos viņiem ir mazāka iespēja piekļūt izglītībai un piedalīties vietējā kopienā. Ņemot vērā mērķgrupas specifiskās vajadzības un ierobežojumus, nevalstiskā/bezpeļņas organizācija “Donum Animus” sadarbībā ar “Radošās darbnīcas” brīvprātīgajiem, Eiropas Parlamenta biroju Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Savienības namu Rīgā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijā Pedagoģiskā departamenta pedagogiem īstenoja izglītojošas aktivitātes pacientiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Latvijā, lai veicinātu izpratni par Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas vērtībām, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Izglītojoši pasākumi tika izstrādāti, lai mudinātu jauniešus piedalīties demokrātiskajā dzīvē; atbalstīt sociālo un pilsonisko līdzdalību; un nodrošināt, ka visiem jauniešiem ir spējas, kas vajadzīgas, lai aktīvi piedalītos sabiedrības dzīvē. Bērni un jaunieši no visneaizsargātākās vides, jo īpaši tie, kuriem ir garīgi un fiziski ierobežojumi, ir vieni no visvairāk atstumtajiem un saskaras ar nopietnām sociālām, ekonomiskām un pilsoniskām atšķirībām salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem. Lielākajai daļai no viņiem ir negatīva dzīves pieredze, un viņi cieš no diskriminācijas un iebiedēšanas dzimuma vai jebkādas citas identificēšanas, tostarp invaliditātes, dēļ. Līdzdalība nozīmē, ka cilvēki aktīvi piedalās tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi, attīstību un kopienas. Tas ietver tiesības balsot, tikt ievēlētam, piekļūt valsts dienesta amatiem un piedalīties valsts lietās. Katrai balsij ir nozīme. Jaunieši veido 25% Eiropas Savienības iedzīvotājiem un viņu cīņām, bažām un ierosinājumiem vajadzētu būt politikas veidošanas procesa virzītājspēkam. Ikvienam ir tiesības panākt pārmaiņas, un vēlēšanām ir reāla ietekme uz ikviena ikdienas dzīvi. Vēlētu amatpersonu politika un lēmumi tieši ietekmē piekļuvi izglītībai, darba iespējām, veselības aprūpei un vides ilgtspējai. Minimālais balsošanas vecums dažādās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīgs, un zemākais vecums ir 16 gadi Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Maltā. 17 gadus veci jaunieši var balsot Grieķijā, bet visās pārējās Eiropas Savienības valstīs balsstiesīgo vecums ir 18 gadi. Piedaloties vēlēšanās, jaunieši var veidot nākotni, kuru viņi vēlas redzēt, un likt vadītājiem uzņemties atbildību par saviem solījumiem un rīcību. Vai zinājāt, ka tikai 2 Eiropas Parlamenta deputāti (2019.–2024. gadā) ir jaunāki par 30 gadiem, tātad tikai 0,25 deputāti?% ? Jauniešu aktīvai līdzdalībai ir izšķiroša nozīme kopienas ilgtermiņa ilgtspējas veidošanā, un tai vajadzētu būt pieejamai jauniešiem no jebkuras vides. Ar aktīvu līdzdalību jauniešiem tiek dota iespēja uzņemties būtisku lomu savā attīstībā, palīdzot apgūt vitāli svarīgas dzīves prasmes un attīstīt zināšanas par cilvēktiesībām un pilsoniskumu. Lai efektīvi piedalītos, jauniešiem ir jānodrošina atbilstoši instrumenti, piemēram, informācija un izglītība par viņu pilsonisko tiesību pieejamību. Ir ļoti svarīgi skaidri formulēt galvenos lēmumu pieņemšanas principus, kas aptver tiesību perspektīvu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu arī jauniešus no visneaizsargātākajām grupām, tostarp jauniešus ar invaliditāti: Vienlīdzīgas tiesības pieņemt lēmumus. Personām, kurām nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ir jānodrošina piekļuve atbalstam, kas nepieciešams, lai tās varētu pieņemt lēmumus, kas ietekmē viņu dzīvi, sazināties un piedalīties tajos. Visiem pieaugušajiem ir vienlīdzīgas tiesības pieņemt lēmumus, kas ietekmē viņu dzīvi, un šos lēmumus ievērot. Tiesību aktos un tiesiskajā regulējumā ir jāiekļauj atbilstošas un efektīvas garantijas attiecībā uz intervenci personām, kurām var būt nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, tostarp, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un nepamatotu ietekmi. Cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem ir vajadzīgs ievērojami lielāks atbalsts lēmumu pieņemšanā nekā citiem pieaugušajiem kopienā. Lai palīdzētu cilvēkiem ar kognitīvo invaliditāti pieņemt lēmumus, ir vajadzīgas zināšanas un prasmes komunikācijā ar cilvēkiem ar dažāda līmeņa kognitīvo invaliditāti, pašapziņu un pārdomām, konfliktu risināšanu un šajā pētījumā apzināto potenciālo stratēģiju klāstu, lai pielāgotu atbalstu lēmumu pieņemšanai personām. Būtiska ir sadarbība starp dažādiem līdzjutējiem, kas iesaistīti personas ar kognitīviem traucējumiem dzīvē, un stratēģijas, lai identificētu citus, kuri, iespējams, varētu iesaistīties lēmumu pieņemšanas atbalstīšanā. Praktiķiem ir nepieciešama izpratne par dažādajām lomām, kontekstiem un problēmām, ar kurām saskaras dažāda veida līdzjutēji. Jaunieši ir nākotne, bet viņi ir arī daļa no tagadnes, tāpēc viņiem jādod iespēja piedalīties apkārtējās pasaules veidošanā un lēmumu pieņemšanā. — — Bezpārvaldes/bezpeļņas organizācija “Donum Animus”, DYPALL tīkla (Jauniešu līdzdalības attīstība vietējā līmenī) dalīborganizācija, kuras mērķis ir iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanas procesos vietējā līmenī un tādējādi dot iespēju vietējām un reģionālajām pašvaldībām risināt jauniešu vajadzības un intereses, iesaistīt jauniešus kā aktīvus problēmu risināšanas dalībniekus un palielināt svarīgas mūsu kopienu daļas līdzatbildības, apņēmības un iesaistes līmeni. Nevalstiskā/bezpeļņas organizācija “Donum Animus” ir vienīgā nevalstiskā organizācija Latvijas uzņēmums ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes īpašo konsultatīvo statusu.