Vai politiskajai līdzdalībai ir vajadzīgas politiskās partijas un pārstāvība?

Koncentrējoties uz jautājumiem, kas saistīti ar demokrātisko līdzdalību, Starptautiskais Demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūts (International IDEA) 2017. gada 26. aprīlī rīkoja apaļā galda diskusiju par tematu “Vai politiskajai līdzdalībai ir vajadzīgas politiskās partijas un pārstāvība?”.

Žūrijā bija pieci eksperti par šo jautājumu ar dažādiem profiliem, tādējādi tās sastāvā bija pārstāvji no International IDEA un akadēmiskās jomas, Zviedrijas parlamenta deputāts, kas pārstāvēja Mēreno partiju, Zviedrijas Sociāldemokrātu partijas loceklis, kā arī Globālā foruma par tiešo demokrātiju līdzpriekšsēdētājs (kas pārstāvēja arī iniciatīvu un Referenduma institūtu Eiropā).

Šajā apaļā galda diskusijā tika apspriesti vairāki temati: populisma pieaugums Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, pieejamie līdzdalības instrumenti demokrātijai, ņemot vērā pašreizējās kontekstuālās problēmas, kā arī politisko partiju loma demokrātijā.

Tika dalīta arī Zviedrijas pieredze, kas ir redzama jaunākajos sabiedrības slāņos, palielinot politisko izpratni un jauniešu organizāciju un mobilizāciju, bet ne politisko līdzdalību. Šajā konkrētajā scenārijā tika uzsvērta nepieciešamība vietējām iestādēm sadarboties ar jaunatnes organizācijām, lai labāk īstenotu jaunatnes intereses vietējā darba kārtībā. Attiecībā uz konkrēto tematu par to, kā stiprināt un padarīt pieejamākus tiešos mehānismus pilsoniskuma līdzdalībai, kas saistīts ar jauniešu pieaugošo interesi par šiem jautājumiem, Bruno Kaufman (Pasaules foruma par tiešo demokrātiju līdzpriekšsēdētājs) norāda, ka digitālie līdzdalības līdzekļi paver iespējas lielākai demokrātijai.

Pēc tam, kad paneļdiskusija bija apliecinājusi kopīgu vienošanos par to, ka jebkuram līdzdalības demokrātijas instrumentam vajadzētu būt pilsoniskās izglītības infrastruktūrai un tādējādi nekad nebūtu jāizmanto politiskās programmas, tika izdarīti citi galvenie secinājumi. Populisma veicināšanai ir divi iemesli: juridisku un institucionālu (piemēram, Ungārijā un Turcijā veiktās konstitucionālās reformas) un sociālu un ekonomisku nestabilitāti.  Iemesls tam ir tāds, ka demokrātiskās pamatvērtības reāliem cilvēkiem zaudē praktisku nozīmi. Profesors Pippa Norris (Hārvardas Universitātes salīdzinošās politikas lektors) uzsver, ka populisms vājina “pārbaudes un līdzsvara sistēmas” par labu “spēcīga līdera” pieejai.

No otras puses, 2008. gada ekonomikas krīzes sekas liecina, ka arvien vairāk tiek izmantoti līdzdalības mehānismi (referendumi un iniciatīvas pilsonības jomā), kā arī palielinās dažādu interešu pārstāvība valsts un pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi ir ļoti svarīgi izvairīties no politiskās varas, lai uzņemtos atbildību par šiem instrumentiem, un Turcijas referenduma rezultāti un politiskās represijas, kas to kontekstualizē, to pierāda.  Līdzdalības mehānismiem būtu jāietver daudzpusēja pieeja, kas ir pilsoniskās līdzdalības un līdzdalības instruments.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka attiecībā uz politisko partiju lomu tika atzīts, ka tām būtu jāveic stingrāki pasākumi, lai kļūtu par platformu dialogam ar pilsoņiem un sociālajai iekļaušanai (piemēram, sasniedzot pilsoņus, kuriem nav intereses vai informācijas par politiku), kā arī par telpu pilsoņu mobilizēšanai un līderības attīstīšanai. Tika arī vispāratzīts, ka politiskajām partijām būtu jāmācās no savām kļūdām un vairāk jākoncentrējas uz iedzīvotāju iesaistīšanu un iespēju nodrošināšanu tiem, vienlaikus savās politiskajās programmās popularizējot tādas vērtības kā pārskatatbildība, stabilitāte un paredzamība.

Šādā veidā politiskās partijas varētu palīdzēt veicināt informētu pilsoņu vidi, citiem vārdiem sakot, cilvēkus, kuri apzinās, ka populistu partijas mobilizē cilvēkus nevis, lai ļautu viņiem piedalīties, bet tikai, lai ļautu līderim rīkoties un izlemt viņu vārdā (kā redzams pēdējā Le Pen kampaņas moto “Cilvēku vārdā”), un ne vienmēr viņu interesēs.

Ja vēlaties piekļūt visam šīs diskusijas saturam, tam var piekļūt šeit.