Dalīšanās līdzdalības praksē vietējā līmenī: 3 Laba prakse Jūsu(-u) sagatavotais(-ie) budžets(-i) Estarrejas pašvaldība Portugālē ar tās Jauniešu līdzdalības pašvaldības budžets ietver pilsoniskās līdzdalības procesu, kas izriet no Estarrejas Jauniešu pašvaldības padomes, kurā notiek apspriešanās ar jauniešiem vecumā no 12 līdz 30 gadiem (iedzīvotājiem, studentiem, darba ņēmējiem, asociācijas locekļiem utt.), lai noteiktu vietējo ieguldījumu prioritātes. Šis apspriešanās process dod jauniešiem iespēju apzināt, apspriest un noteikt par prioritāriem Estarreja vietējos projektus. Tas ir piemērs līdzdalības praksei, kas iesaista jauniešus politisko lēmumu pieņemšanas jomā un tādējādi veicina viņu aktīvu un atbildīgu pilsoniskumu un piederības sajūtu vietējai realitātei. Tas arī stiprina Jaunatnes padomes mērķi rast risinājumus, lai uzlabotu jauniešu dzīves kvalitāti Estarrejā. Atgriezīsim “vēso” skolu LoopMe ir viedtālrunis app, kas palīdz skolēniem izteikt savas jūtas, idejas, emocijas un ieteikumus starp saviem vienaudžiem un saviem skolotājiem. Pētījums aiz app ir veikta Chalmers University of Technology un komanda analītiķis no Gēteborgas (Zviedrija). Norvēģijas, Turcijas un Zviedrijas mācību iestādes un skolas jau izmanto lietotni ar pozitīviem rezultātiem. App ļauj studentiem izveidot aptaujas, uzdevumus, izteikt savu viedokli un atsauksmes, pat anonīmi. “Kopš sākām to izmantot Turcijā, divu gadu laikā esam īstenojuši piecus atsevišķus studentu ierosinātus projektus. Pedagoģiskā ideja aiz app ir vērtības radīšanas pedagoģija” teica Öner Kaynakdemir no Esenyurt Şerife Bacı Mūžizglītības institūta un Jaunatnes centra. Viņš arī piebilda, ka “sagaidāms, ka skolēni var attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, lēmumu pieņemšanas stratēģijas un labāk izteikties, vienlaikus veicinot skolēnu aktīvu līdzdalību darbībās, kas tiek veiktas viņu skolās, kā arī ārpus tām”. Plašāku informāciju varat uzzināt šeit: www.loopme.io Sākot no nulles Skolēni Stokholmā tiek ne tikai mudināti piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos vietējā līmenī, bet arī tiek mācīti, sākot no 16 gadu vecuma, kā slīdēt cauri Zviedrijas galvaspilsētas valdības oficiālo politisko struktūru zigzagiem. Šie pašvaldības mēroga centieni ir spēkā kopš 2001. gada, un Martin Nyblom skaidro, kā skolotāji var veicināt pilsonisko un demokrātisko izpratni jau no agras bērnības klasē. Apmēram 1000 skolēnu vecumā no 16 līdz 19 gadiem un skolotāji no 10 līdz 15 dalībnieku skolām no Stokholmas pašvaldības iesaistās Stokholmas Jauniešu parlaments, demokrātiska un politiska apmācība, kas notiek līdztekus regulārai izglītībai. Katru gadu skolēni lemj par 5 tematiem, kurus viņi vēlas risināt. Pēc tam viņi saņem apmācību par vadību un politikas veidošanu, lai viņi būtu gatavi pēc tam kopīgi plānot darbības ar saviem skolotājiem, izstrādāt politikas priekšlikumus un tikties ar politiķiem dialoga semināros. Martins šo projektu vada jau vairākus gadus un uzskata, ka tā ir lieliska iespēja veicināt jauniešu politisko iesaisti, taču viņš saskata plašāku ietekmi nekā tikai demokrātisko rakstpratību: Jauniešiem nevajadzētu censties iegūt visu kūku, jo sarunas nav par to, kā iegūt to, ko vēlaties, bet gan par labu rezultātu, pie kura jūs smagi strādājāt.” Ļaujot jauniešiem iegūt pieredzi politisko lēmumu pieņemšanā, viņi arī novērtē sarežģītību, kas raksturīga jebkuram lēmumu pieņemšanas procesam, tādējādi iegūstot vispārīgās prasmes, kuras viņi var pārnest uz citiem savas dzīves aspektiem. Ar šo praksi dalībnieki dalījās mācību kursā “Jauniešu dalībnieki lēmumu pieņemšanā”, kas notika Latvijā no 2017. gada 7. līdz 13. janvārim un ko organizēja Rēzeknes pašvaldība sadarbībā ar DYPALL.