{"id":7601,"date":"2024-06-13T15:14:49","date_gmt":"2024-06-13T15:14:49","guid":{"rendered":"https:\/\/dypall.com\/?p=7601"},"modified":"2024-07-09T16:08:04","modified_gmt":"2024-07-09T16:08:04","slug":"marking-20th-anniversary-of-the-european-union-enlargement-and-promoting-youth-participation-in-latvia","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/dypall.com\/lv\/calls\/marking-20th-anniversary-of-the-european-union-enlargement-and-promoting-youth-participation-in-latvia\/","title":{"rendered":"Atz\u012bm\u0113jot Eiropas Savien\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s un jaunie\u0161u l\u012bdzdal\u012bbas veicin\u0101\u0161anas 20. gadadienu Latvij\u0101"},"content":{"rendered":"

2024. gada 1. maij\u0101 m\u0113s atz\u012bm\u0113j\u0101m Eiropas Savien\u012bbas liel\u0101k\u0101s papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s 20. gadadienu. Pirms divdesmit gadiem, 2004. gada 1. maij\u0101, Kipras, \u010cehijas, Igaunijas, Ung\u0101rijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slov\u0101kijas un Slov\u0113nijas pilso\u0146i k\u013cuva par Eiropas Savien\u012bbas pilso\u0146iem, atz\u012bm\u0113jot Eiropas Savien\u012bbas liel\u0101ko papla\u0161in\u0101\u0161anos. Nakts laik\u0101 Eiropas Savien\u012bba k\u013cuva par liel\u0101ku politisku, ekonomisku un kult\u016bras vien\u012bbu, kas stiepj\u0101s no Tallinas l\u012bdz Lisabonai, no Valletas l\u012bdz Stokholmai un no Dublinas l\u012bdz Nikosijai. Demokr\u0101tija ir v\u0113rt\u012bga un svar\u012bga ne tikai mums \u0161odien, bet ar\u012b n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m. Mums nekad nevajadz\u0113tu uzskat\u012bt demokr\u0101tiju par pa\u0161saprotamu. Eiropa v\u0113las pie\u0146emt at\u0161\u0137ir\u012bbas, vienlaikus nodro\u0161inot iesp\u0113ju vienl\u012bdz\u012bbu. <\/p>\n\n\n\n

Jaunie\u0161i ir noz\u012bm\u012bgs cilv\u0113kresursu avots att\u012bst\u012bbai un galvenie soci\u0101lo p\u0101rmai\u0146u, ekonomisk\u0101s izaugsmes, miera veido\u0161anas un tehnolo\u0123isko inov\u0101ciju veicin\u0101t\u0101ji. Bie\u017ei tiek teikts: \u201cJaunatne ir m\u016bsu n\u0101kotne\u201d. \u0160is pazi\u0146ojums rada ar\u012b jaut\u0101jumu \u201cKas pa\u0161laik veido un ietekm\u0113 n\u0101kotni?\u201d Ja raug\u0101s no politisk\u0101 viedok\u013ca, jaunie\u0161u \u012bpatsvars politik\u0101 vis\u0101 pasaul\u0113 ir diezgan zems. <\/p>\n\n\n\n

L\u012bdzdal\u012bba ir cilv\u0113kties\u012bbu pamatprincips un demokr\u0101tiskas sabiedr\u012bbas pamatnosac\u012bjums. To nevar attiecin\u0101t tikai uz balssties\u012bb\u0101m, bet taj\u0101 j\u0101iek\u013cauj ar\u012b visi l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas procesu aspekti un l\u012bme\u0146i. L\u012bdzdal\u012bba ir pamatties\u012bbas un viens no Visp\u0101r\u0113j\u0101s cilv\u0113kties\u012bbu deklar\u0101cijas pamatprincipiem, kas ir atk\u0101rtoti uzsv\u0113rts daudz\u0101s cit\u0101s konvencij\u0101s un deklar\u0101cij\u0101s un ir nesaraujami saist\u012bts ar dz\u012bves kvalit\u0101ti, vesel\u012bbu un labkl\u0101j\u012bbu. Kad katrs no mums izmanto savas ties\u012bbas piedal\u012bties un balsot, m\u0113s ne tikai iev\u0113l\u0113jam p\u0101rst\u0101vjus, kuri pie\u0146ems ties\u012bbu aktus, kas ietekm\u0113s ikvienu, bet ar\u012b piedal\u0101mies Eiropas demokr\u0101tijas n\u0101kotnes veido\u0161an\u0101. Jaunie\u0161i ir svar\u012bgi inov\u0101cijas virz\u012bt\u0101jsp\u0113ki, p\u0101rmai\u0146u veicin\u0101t\u0101ji un politikas procesu dal\u012bbnieki. Jaunie\u0161i var rad\u012bt inovat\u012bvus risin\u0101jumus, br\u012bvpr\u0101t\u012bgi atbalst\u012bt cilv\u0113kus neaizsarg\u0101t\u0101s situ\u0101cij\u0101s un veidot notur\u012bbu. Papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s ir rad\u012bjusi vair\u0101k iesp\u0113ju pilso\u0146iem no vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm stud\u0113t un str\u0101d\u0101t vis\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101. Kop\u0161 2004. gada programm\u0101 \u201cErasmus+\u201d ir piedal\u012bju\u0161ies vair\u0101k nek\u0101 2,7 miljoni jaunie\u0161u no 10 jaunaj\u0101m valst\u012bm. <\/p>\n\n\n\n

B\u0113rni un jaunie\u0161i no visneaizsarg\u0101t\u0101kaj\u0101m grup\u0101m, jo \u012bpa\u0161i tie, kuriem ned\u0113\u013cas un m\u0113ne\u0161us j\u0101pavada soci\u0101l\u0101s un vesel\u012bbas apr\u016bpes iest\u0101d\u0113s, saskaras ar liel\u0101m soci\u0101l\u0101m, ekonomisk\u0101m un pilsonisk\u0101m at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar vi\u0146u kol\u0113\u0123iem. B\u0113rniem un jaunie\u0161iem ar gar\u012bgiem un fiziskiem ierobe\u017eojumiem ir ties\u012bbas piln\u012bb\u0101 un efekt\u012bvi piedal\u012bties t\u0101du l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101, kas ietekm\u0113 vi\u0146u dz\u012bvi. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 vi\u0146i ir viena no atstumt\u0101kaj\u0101m sabiedr\u012bbas grup\u0101m, un pat parastos apst\u0101k\u013cos vi\u0146iem ir maz\u0101ka iesp\u0113ja piek\u013c\u016bt izgl\u012bt\u012bbai un piedal\u012bties viet\u0113j\u0101 kopien\u0101. \u0145emot v\u0113r\u0101 m\u0113r\u0137grupas specifisk\u0101s vajadz\u012bbas un ierobe\u017eojumus, nevalstisk\u0101\/bezpe\u013c\u0146as organiz\u0101cija \u201cDonum Animus\u201d sadarb\u012bb\u0101 ar \u201cRado\u0161\u0101s darbn\u012bcas\u201d br\u012bvpr\u0101t\u012bgajiem, Eiropas Parlamenta biroju Latvij\u0101, Eiropas Komisijas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu Latvij\u0101, Eiropas Savien\u012bbas namu R\u012bg\u0101 un B\u0113rnu kl\u012bnisk\u0101s universit\u0101tes slimn\u012bcas Latvij\u0101 Pedago\u0123isk\u0101 departamenta pedagogiem \u012bstenoja izgl\u012btojo\u0161as aktivit\u0101tes pacientiem B\u0113rnu kl\u012bniskaj\u0101 universit\u0101tes slimn\u012bc\u0101 Latvij\u0101, lai veicin\u0101tu izpratni par Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bm un Eiropas v\u0113rt\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b Eiropas Parlamenta v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m. Izgl\u012btojo\u0161i pas\u0101kumi tika izstr\u0101d\u0101ti, lai mudin\u0101tu jaunie\u0161us piedal\u012bties demokr\u0101tiskaj\u0101 dz\u012bv\u0113; atbalst\u012bt soci\u0101lo un pilsonisko l\u012bdzdal\u012bbu; un nodro\u0161in\u0101t, ka visiem jaunie\u0161iem ir sp\u0113jas, kas vajadz\u012bgas, lai akt\u012bvi piedal\u012btos sabiedr\u012bbas dz\u012bv\u0113.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

B\u0113rni un jaunie\u0161i no visneaizsarg\u0101t\u0101k\u0101s vides, jo \u012bpa\u0161i tie, kuriem ir gar\u012bgi un fiziski ierobe\u017eojumi, ir vieni no visvair\u0101k atstumtajiem un saskaras ar nopietn\u0101m soci\u0101l\u0101m, ekonomisk\u0101m un pilsonisk\u0101m at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar vi\u0146u vienaud\u017eiem. Liel\u0101kajai da\u013cai no vi\u0146iem ir negat\u012bva dz\u012bves pieredze, un vi\u0146i cie\u0161 no diskrimin\u0101cijas un iebied\u0113\u0161anas dzimuma vai jebk\u0101das citas identific\u0113\u0161anas, tostarp invalidit\u0101tes, d\u0113\u013c. <\/p>\n\n\n\n

L\u012bdzdal\u012bba noz\u012bm\u0113, ka cilv\u0113ki akt\u012bvi piedal\u0101s t\u0101du l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101, kas ietekm\u0113 vi\u0146u dz\u012bvi, att\u012bst\u012bbu un kopienas. Tas ietver ties\u012bbas balsot, tikt iev\u0113l\u0113tam, piek\u013c\u016bt valsts dienesta amatiem un piedal\u012bties valsts liet\u0101s. Katrai balsij ir noz\u012bme. Jaunie\u0161i veido 25% Eiropas Savien\u012bbas iedz\u012bvot\u0101jiem un vi\u0146u c\u012b\u0146\u0101m, ba\u017e\u0101m un ierosin\u0101jumiem vajadz\u0113tu b\u016bt politikas veido\u0161anas procesa virz\u012bt\u0101jsp\u0113kam. Ikvienam ir ties\u012bbas pan\u0101kt p\u0101rmai\u0146as, un v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m ir re\u0101la ietekme uz ikviena ikdienas dz\u012bvi. V\u0113l\u0113tu amatpersonu politika un l\u0113mumi tie\u0161i ietekm\u0113 piek\u013cuvi izgl\u012bt\u012bbai, darba iesp\u0113j\u0101m, vesel\u012bbas apr\u016bpei un vides ilgtsp\u0113jai. Minim\u0101lais balso\u0161anas vecums da\u017e\u0101d\u0101s Eiropas Savien\u012bbas valst\u012bs ir at\u0161\u0137ir\u012bgs, un zem\u0101kais vecums ir 16 gadi Austrij\u0101, Be\u013c\u0123ij\u0101, V\u0101cij\u0101 un Malt\u0101. 17 gadus veci jaunie\u0161i var balsot Grie\u0137ij\u0101, bet vis\u0101s p\u0101r\u0113j\u0101s Eiropas Savien\u012bbas valst\u012bs balssties\u012bgo vecums ir 18 gadi. Piedaloties v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s, jaunie\u0161i var veidot n\u0101kotni, kuru vi\u0146i v\u0113las redz\u0113t, un likt vad\u012bt\u0101jiem uz\u0146emties atbild\u012bbu par saviem sol\u012bjumiem un r\u012bc\u012bbu. Vai zin\u0101j\u0101t, ka tikai 2 Eiropas Parlamenta deput\u0101ti (2019.\u20132024. gad\u0101) ir jaun\u0101ki par 30 gadiem, t\u0101tad tikai 0,25 deput\u0101ti?% ?<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Jaunie\u0161u akt\u012bvai l\u012bdzdal\u012bbai ir iz\u0161\u0137iro\u0161a noz\u012bme kopienas ilgtermi\u0146a ilgtsp\u0113jas veido\u0161an\u0101, un tai vajadz\u0113tu b\u016bt pieejamai jaunie\u0161iem no jebkuras vides. Ar akt\u012bvu l\u012bdzdal\u012bbu jaunie\u0161iem tiek dota iesp\u0113ja uz\u0146emties b\u016btisku lomu sav\u0101 att\u012bst\u012bb\u0101, pal\u012bdzot apg\u016bt vit\u0101li svar\u012bgas dz\u012bves prasmes un att\u012bst\u012bt zin\u0101\u0161anas par cilv\u0113kties\u012bb\u0101m un pilsoniskumu. Lai efekt\u012bvi piedal\u012btos, jaunie\u0161iem ir j\u0101nodro\u0161ina atbilsto\u0161i instrumenti, piem\u0113ram, inform\u0101cija un izgl\u012bt\u012bba par vi\u0146u pilsonisko ties\u012bbu pieejam\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

Ir \u013coti svar\u012bgi skaidri formul\u0113t galvenos l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas principus, kas aptver ties\u012bbu perspekt\u012bvu, lai atbalst\u012btu l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu ar\u012b jaunie\u0161us no visneaizsarg\u0101t\u0101kaj\u0101m grup\u0101m, tostarp jaunie\u0161us ar invalidit\u0101ti:<\/p>\n\n\n\n